Vai Atlantijas laša uztura uzlabošana saldūdenī var palielināt zivju noturību, izdzīvošanu un augšanu pēc jūras ūdens pārvietošanas?

Zivju zudums Atlantijas lašu audzēšanas jūras ūdens (SW) posmā ir liels, un lielākā daļa no šā zuduma notiek tieši pēc DRV pārvietošanas. Šajā pētījumā mēs pieņemam pieņēmumu, ka saldūdens (FW) posmā veiktie uztura uzlabojumi ietekmē zivju augšanu, izdzīvošanu un noturību vēlāk DR posmā. Lai to pārbaudītu, lašu mēri tika baroti ar piecām eksperimentālām diētām FW 12 °C temperatūrā. Papildus komerciālai kontrolei līdzīgai barībai zivis tika barotas ar uzturu ar mainītu FV sastāvu, kura mērķis bija būt lašu dabiskai barošanai FW, diētai ar paaugstinātu atlasītu AA/N savienojumu (metionīna, lizīna, treonīna un taurīna) koncentrāciju, diētai ar paaugstinātu metionīna koncentrāciju un dažiem B-vitamīniem (folāts, B12 un B6) un gala diētai, kurā apvienoti visi šie iespējamie uzlabojumi. SW pārvietošanas laikā ar dažādu barību baroto zivju noturīgums tika testēts, tieši pārvietojot uz SW trīs dažādās temperatūrās (8, 12 un 16 °C bez iepriekšējas aklimatizācijas), kā arī pārnesot uz vaļējiem tīkla aizgaldiem, vienlaikus barojot ar parastu komerciālu uzturu. Zivju augšana un tuvais sastāvs dažādās uztura grupās neatšķīrās. Šķita, ka visas uztura grupas labi reaģēja uz SW, un, lai gan SW pārnese izraisīja zivju stresa reakciju, tā būtiski neatšķīrās starp uztura grupām. Zivīm, kas tika pārvietotas uz SW 8 °C temperatūrā, bija augstāka mirstība, samazinājās gļotādas slānis un palielinājās zvīņas zudumu un brūču izplatība, taču tas attiecās uz visām uztura grupām. Tādējādi tieša pārnese uz SW zemākā temperatūrā nekā zivs ir aklimatizēta, lai nebūtu ieteicama. Divās augstākajās temperatūrās starp grupām bija dažas atšķirības kataraktu nopietnībā. Izņemot iepriekš minēto, neviens no izmērītajiem ar veselību vai labturību saistītajiem parametriem neuzrādīja atšķirības starp uztura grupām, norādot, ka kontroles uzturs jau bija pietiekams.