ES pieeju antimikrobiālo līdzekļu izmantošanai dzīvniekiem galvenokārt nosaka stingri regulatīvie pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulā (ES) 2019/4 attiecībā uz veterināro zāļu ievadīšanu, īpaši izmantojot ārstniecisko barību. ES tiesiskais regulējums aizliedz antibiotiku izmantošanu augšanas veicināšanai vai ražas palielināšanai. Visu antimikrobiālo līdzekļu lietošanai ir vajadzīga veterinārārsta recepte pēc klīniskās pārbaudes vai jebkāda cita pienācīga veterinārārsta veikta novērtējuma. Noteiktus antimikrobiālos līdzekļus nevar lietot dzīvniekiem, jo tie ir rezervēti noteiktu cilvēka infekciju ārstēšanai. Antibiotiku profilaktiska lietošana izņēmuma gadījumos un skaidri noteiktos apstākļos ir atļauta tikai atsevišķam dzīvniekam. Turklāt ES līmenī tiek izveidota farmakovigilances sistēma, kas ietver sadarbību starp dalībvalstīm, Komisiju, Eiropas Zāļu aģentūru un tirdzniecības atļauju turētājiem, lai veiktu uzdevumus, kas saistīti ar atļauto veterināro zāļu drošumu un iedarbīgumu.
Antimikrobiālo veterināro zāļu pārdošana ES produktīvajiem dzīvniekiem, tostarp produktīvajiem ūdensdzīvniekiem, līdz 2022. gadam tika uzraudzīta brīvprātīgi. No 2023. gada pārdošana tiek uzraudzīta saskaņā ar jaunu, juridiski saistošu sistēmu. Šos datus izmanto, lai sekotu līdzi progresam virzībā uz vēlamo mērķi līdz 2030. gadam par 50 % samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrā paredzēto antimikrobiālo līdzekļu kopējo pārdošanas apjomu ES salīdzinājumā ar 2018. gadu (https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:ea0f9f73-9ab2-11ea-9…). No 2026. gada dalībvalstīm jāvāc dati par antimikrobiālo līdzekļu lietošanu zivīs pa kategorijām (Atlantijas laši, varavīksnes forele, zeltplekste, jūrasasaris, jūrasasaris, parastā karpa). Šiem datiem par antimikrobiālo līdzekļu lietošanu būtu jāveido pamats mērķtiecīgu pasākumu noteikšanai pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai.
Stratēģiskajās vadlīnijās par ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ES akvakultūru 2021.–2030. gada periodam ir uzsvērta nepieciešamība samazināt atkarību no antibiotikām, uzlabojot lopkopības praksi. Šī prakse, kuras mērķis ir veicināt dzīvnieku labturību un slimību profilaksi, ir būtiska, lai mazinātu ar antibiotiku lietošanu saistītos riskus un izskaustu antibiotiku nepareizu lietošanu, vienlaikus saskaņojot to ar vides un sabiedrības veselības mērķiem.
2022. gada jūlijā Komisija un dalībvalstis noteica rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) kā vienu no trim galvenajiem prioritārajiem veselības apdraudējumiem. Tika publicēts visaptverošs ziņojums par dalībvalstu “Viena veselība” nacionālajiem rīcības plāniem pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai (https://health.ec.europa.eu/publications/overview-report-member-states-…) (jautājums “Viena veselība”, kas nozīmē, ka tas ietver cilvēku veselību, dzīvnieku veselību, augu veselību un vidi un ir daudzšķautņains pārrobežu veselības apdraudējums, ko viena nozare vai atsevišķas valstis vienas pašas nevar novērst).
Eiropas Komisija 2023. gada 26. aprīlī pieņēma priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā pastiprināt ES darbības rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanai, izmantojot pieeju “Viena veselība”, kurā dalībvalstis tiek mudinātas veikt pasākumus produktīvo dzīvnieku, piemēram, saimniecībā audzētu zivju, veselības un labturības uzlabošanai, lai samazinātu infekcijas slimību sastopamību un izplatīšanos lauksaimniecībā un pēc tam samazinātu vajadzību pēc antimikrobiālo līdzekļu lietošanas. Un 2023. gada 13. jūnijā Padome pieņēma Ieteikumu par to, kā pastiprināt ES darbības rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanai, izmantojot pieeju “Viena veselība” (https://health.ec.europa.eu/publications/council-recommendation-steppin…). Ieteikumu mērķis ir veicināt antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu, nosakot konkrētus mērķrādītājus attiecībā uz AMR un antimikrobiālo līdzekļu patēriņu cilvēka veselībai. Tās arī mudina dalībvalstis veikt pasākumus, lai uzlabotu produktīvo dzīvnieku, piemēram, saimniecībā audzētu zivju, veselību un labturību, lai samazinātu infekcijas slimību sastopamību un izplatīšanos lauksaimniecībā un pēc tam samazinātu vajadzību pēc antimikrobiāliem līdzekļiem.
Kā minēts Ieteikuma par to, kā pastiprināt ES rīcību rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem apkarošanai ar pieeju “Viena veselība”, 8. un 9. iedaļā, dažas stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt atkarību no antibiotikām akvakultūrā, ir šādas: I) infekcijas slimību profilakses un kontroles pasākumu pieņemšana; II) pieņemt biodrošības pasākumus zivju audzētavās, kas ir operatoru pienākums saskaņā ar 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (Dzīvnieku veselības tiesību akts); III) veicināt selekcijas metodes akvakultūrā, lai attīstītu pret slimībām rezistentus celmus; IV) veicināt vakcinācijas un alternatīvu izmantošanu, lai palīdzētu novērst noteiktas slimības (vakcīnas piedāvā mērķtiecīgu imunitāti pret konkrētiem patogēniem; tomēr tie ir saistīti ar tādām problēmām kā sugām specifiski ierobežojumi); veicināt inovatīvu barības piedevu izstrādi un izmantošanu, tostarp barības piedevas, lai uzlabotu dzīvnieku fizioloģisko stāvokli, piemēram, barību uz kukaiņu bāzes (šī barība ir bagāta ar olbaltumvielām, hitīnu un bioaktīviem savienojumiem (piemēram, laurīnskābe), kas var palielināt zarnu mikrobiotas daudzveidību, uzlabot rezistenci pret slimībām un samazināt atkarību no zivju miltiem), probiotikas (Probiotikas, piemēram, bacillus un lactobacillus, uzlabo imunitāti, augšanu un stresu, vienlaikus apspiežot patogēnus, prebiotikas (prebiotikas, piemēram, fruktooligosaharīdi (FOS) un mannanoligosaharīdi (MOS) selektīvi stimulē derīgās zarnu baktērijas, uzlabo barības vielu absorbciju un imūnreakciju) un simbiotiskas (kas apvieno probiotikas un prebiotikas, sinerģiski uzlabo rezistenci pret slimībām, zarnu morfoloģiju un mikrobiomu līdzsvaru); VI) nepārtrauktas apmācības nodrošināšana attiecībā uz zināšanām par infekciju profilaksi un kontroli un biodrošību visam zivjaudzētavas personālam (arī saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 11. pantu); VII) nodrošināt pienācīgu dūņu apsaimniekošanu, lai novērstu slimības un citus patogēnus.
Šīs alternatīvās stratēģijas atbilst FAO/PVO vadlīnijām, veicinot videi draudzīgu akvakultūras praksi, kas veicina zivju veselību, līdz minimumam samazina atkritumus un mazina ekoloģisko kaitējumu.
Lai stiprinātu ES tiesisko regulējumu, dalībvalstis īsteno daudzgadu nacionālos stratēģiskos plānus akvakultūrai (MNSPA), kuros integrēti AMR samazināšanas mērķrādītāji un kurus bieži atbalsta ar finansējumu no Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF). Šie plāni ir izstrādāti, lai uzlabotu biodrošību, veicinātu vakcinācijas programmas un veicinātu ieguldījumus alternatīvās terapijās.
ES arī nodrošina finansējumu ar AMR saistītiem projektiem akvakultūras nozarē (“Apvārsnis Eiropa” un EJZAF). Piemēram, Cure4Aqua, kas koncentrējas uz biobāzētu alternatīvu izstrādi antibiotikām, un NeoGiANT, kas lauksaimniecības blakusproduktus valorizē dabīgos antibakteriālos preparātos.