Background information

Audzēto sugu veids
Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Zilās ēdamgliemenes (Mytilus edulis), austers (vairākas sugas), Arktikas pagasts (Savelinus alpinus), Atlantijas lasis(salmon salar) un zutis (Anguilla anguilla).
Avots: 2023. GADS, EUMOFA; 2022. GADS
Ražošanas metodes veids
Saskaņā ar Zviedrijas oficiālo statistiku 2 021,96 % Zviedrijas produkcijas, kas paredzēta lietošanai pārtikā, tika saražota tikai saldūdenī. Tika izmantotas šādas galvenās ražošanas metodes (gan lietošanai pārtikā, gan krājumu atjaunošanai):
Pārējais nav norādīts; dati ir pieejami tikai apkopotā izteiksmē.Nozares lielums (ražošana un patēriņš)
Nozares lielums (ražošana un patēriņš)
Avots: 2023. GADS, EUMOFA; Zviedrijas 2021. gada oficiālā statistika
Tendences (iepriekšējās un turpmākās)
Daudzas akvakultūras sistēmas pašlaik ir monokultūras, bet tiek attīstīta organismu ražošana no dažādiem trofiskajiem līmeņiem vienā un tajā pašā uzņēmumā.
Avots: MNSPA
Akvakultūras ietekme uz valsts ekonomiku, pārtikas tirgu un darba tirgu
- Zviedrijas akvakultūras nozare pēdējos gados ir nedaudz pasliktinājusies ražīguma un rentabilitātes ziņā.
- Lielāko daļu Zviedrijā ražoto akvakultūras produktu izmanto lietošanai pārtikā. Varavīksnes foreles, zilās ēdamgliemenes un smēķētāji veido lielāko produkcijas daļu, pamatojoties uz svaru. Akvakultūra var ietvert arī krājumu atjaunošanu vai turpmāku audzēšanu. Dažas sugas tiek audzētas arī to labvēlīgo vides īpašību dēļ, piemēram, gliemenes, kas, filtrējot ūdeni, saistās ar barības vielām, kuras citādi varētu izraisīt eitrofikāciju.
Avots: MNSPA
Problēmas un iespējas
- Regulatīvās prasības, kas rada sarežģītus atļauju piešķiršanas procesus un ilgu apstrādes laiku. Atļaujas piešķiršanas process akvakultūrā bieži ir ilgs, un to uzskata par īpaši problemātisku, jo atļaujas parasti ir derīgas ne ilgāk kā 10 gadus.
- Ņemot vērā vidi un citas darbības, pašvaldības ģenerālplānā vēlamajā mērā nav noteiktas piemērotas akvakultūras teritorijas.
- Grūtības izpildīt pašreizējās vides prasības un grūtības uzņēmumiem pāriet uz ekoloģiski ilgtspējīgāku ražošanu.
- Akvakultūras produkcijas palielināšana, lai apmierinātu vietējo pieprasījumu un samazinātu importu.
- Uzlabot tehnisko apmācību un zināšanas par jaunu tiesisko regulējumu.
- Trūkst testēšanas iekārtu akvakultūras nozares attīstībai. Piemēram, nav iekārtu, kas varētu atbalstīt svarīgo posmu starp pētniecību un inovāciju un komerciālo ražošanu.
- Iekšzemes akvakultūras produktu tirgus konkurē ar lētākām importētām izejvielām, kas ražotas, izmantojot Zviedrijā neatļautas metodes.
- Ūdens videi Baltijas jūrā un vairākos citos Zviedrijas ūdeņos ir vairākas problēmas, piemēram, piedrazojums, mikroplastmasa, ūdens temperatūras izmaiņas, eitrofikācija un vides toksīni.
- Klimata pārmaiņu dēļ palielinās ekstrēmu laikapstākļu biežums, kas apdraud akvakultūru dabiskajos ūdeņos. Klimata pārmaiņas var ietekmēt arī kultūraugus uz zemes, jo pieaug vajadzība regulēt ūdens temperatūru.
- Tādi plēsēji kā roņi un putni var negatīvi ietekmēt akvakultūras produktivitāti. Invazīvas sugas var apdraudēt arī akvakultūras nozari, piemēram, izplatot slimības un parazītus.
- Akvakultūrai ir potenciāls vairāk koncentrēties uz inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstību gan lauksaimniecībā, gan barības attīstībā.
- Tirgū ir patērētāji, kas pieprasa ekoloģiski ilgtspējīgus un bioloģiskus produktus. Zviedrijas akvakultūras produktu konkurētspēju var palielināt pievienotā vērtība, piemēram, kvalitāte, videi nekaitīga ražošana un laba dzīvnieku veselība.
- Zviedrijas tirgū ir pieprasījums pēc sertificētām un ilgtspējīgām zivīm, jo pieaug patērētāju interese gan par vietēji ražotu, gan ekoloģiski sertificētu pārtiku. Dažādi sertifikācijas veidi var pieļaut diferenciāciju un būt efektīvs veids, kā reaģēt uz augošo pieprasījumu, tāpēc var būt svarīgi plašāk sertificēt akvakultūru. Lai varētu veikt sertifikāciju, ir jāuzlabo izsekojamība starp ražošanas posmiem, lai izcelsmi varētu pārbaudīt ar vajadzīgo precizitāti.
- Palielināt interesi par tradicionāli nepieprasītām zivju sugām un samazināt zvejas ietekmi uz sugām ar zemu krājumu stāvokli.
- Ūdens vide Zviedrijā nodrošina apstākļus dažādu veidu akvakultūrai ar plašu piekrastes līniju un daudziem ezeriem un ūdenstecēm. Turklāt Zviedrijas ziemeļos ir zaļās elektroenerģijas pārpalikums, izmantojot hidroenerģiju.
- Palielināt pārtikas piegādes ķēdes konkurētspēju, rentabilitāti un pārtikas ražošanu.
- Palielināt pētniecību un izstrādi alternatīvu barības sastāvdaļu jomā, lai samazinātu ietekmi uz vidi un uzlabotu ilgtspēju.
Avots: MNSPA
Multi-annual National Strategic Plans for the development of sustainable Aquaculture
Relevant Authorities
Applicable Legislation
Applicable Procedures
Kontrolsaraksts par to, kā sākt akvakultūras darbību (Checklista Vattenbruk — verksamt.se)
Other Relevant Documents
- Kopīga Zviedrijas zvejniecības un akvakultūras stratēģija 2021.–2026. gadam (Stategi för svenskt fiske och vattenbruk 2021–2026 — friska Ekosystem och hållbart nyttjande (havochvatten.se)
- Zviedrijas akvakultūras attīstības darba plāns 2021.–2026. gadam (Handlingsplan för utveckling av svenskt vattenbruk 2021–2026 (havochvatten.se)
National associations and networks
- Matfiskodlarna (Mafiskodlarna — Vi verkar för matfiskodlarna i Sverige)
- De Recirkulerande vattenbrukarna (RECIRKFISK PO — De Recirkulerande Vattenbrukarna Sverige Ekonomisk Förening Producent Organisation)
- Svenskt vattenbruk och sjömat (Svenskt vattenbruk och sjömat (vattenbrukochsjomat.se))
Relevant Websites
Contact Details
Izabela Alias, akvakultūras koordinatore