Starpkultūru perspektīva par veselīguma un uzturvērtības norāžu, izcelsmes valsts un ekomarķējuma ietekmi uz jaunu akvakultūras produktu izvēli patērētājiem

Pēdējo desmit gadu laikā, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu pēc veselīgāka uztura un ilgtspējīgākiem un vietēji ražotiem olbaltumvielu avotiem, Eiropas tirgū ir ienācis arvien lielāks skaits jaunu akvakultūras produktu ar pievienoto vērtību. Šo patērētāju izvēles virzītājspēku nozīme akvakultūras produktu pieņemšanā paver ceļu Eiropas akvakultūras nozares attiecīgai pārorientēšanai uz pieeju, kas vairāk vērsta uz patērētājiem. Šajā pētījumā izmantoti atsevišķi izvēles eksperimenti, lai izpētītu veselīguma un uzturvērtības norāžu, izcelsmes valsts (COO) un ekomarķējumu ietekmi uz jaunu akvakultūras produktu izvēli patērētājiem starpkultūru kontekstā. Pētījumam ir izvēlēti trīs produkti ar atšķirīgām konservēšanas metodēm: svaigi (atdzesēti), konservēti un kūpināti produkti. Rezultāti liecina, ka COO marķējums “ražots savā valstī” kopā ar ASC ekomarķējumu darbojas labāk nekā veselīguma un uzturvērtības norādes kā izvēlēts virzītājspēks. Rezultāti norāda arī uz to, ka pastāv dažādi segmenti, ko veido patērētāji, kuri apzinās uzturu, “etnocentriski”, “cenas apzinīgi” un “ekoapzinīgi” patērētāji.