Vides un ekonomiskās ilgtspējas salīdzinājums jūras produktu un lopkopības produktu vērtības ķēdēs

Šajā dokumentā izmantots Īrijas ekonomikas plašāks ielaides un izlaides modelis, lai aplēstu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ekonomiskās izlaides reizinātājus 2010. gadā diviem ūdens resursiem (akvakultūras produktiem un jūras zvejniecībām) un pieciem sauszemes lopkopības produktiem (liellopu un teļa gaļai, aitas gaļai, cūkgaļai, mājputnu gaļai un piena produktiem). Turklāt globālās vērtības ķēdes (GVC) satvars ir pieņemts, lai kvalitatīvi izprastu Īrijas pārtikas nozaru struktūru un noteiktu pārtikas vērtības ķēžu segmentus ar vislielāko emisiju efektivitāti un ekonomisko potenciālu. Ir konstatēts, ka akvakultūrai ir vislielākais produkcijas reizinātājs un zema vai vidēja oglekļa pēda salīdzinājumā ar ganību lopkopības produktiem (liellopu un teļa gaļa, aitas gaļa, piena produkti). Tiešie un netiešie ekonomiskie ieguvumi no akvakultūras nozares, kā arī salīdzinoši zemā oglekļa pēda liecina, ka Īrijas akvakultūras nozares paplašināšanās var gūt papildu ieguvumus. Tomēr akvakultūra ir energoietilpīga, tāpēc ražošanai ir efektīvi jāizmanto enerģija un resursi, kā arī jāizmanto mazoglekļa tehnoloģijas, kas stiprina akvakultūras ilgtspēju.