Zivju labturība jūras lašu akvakultūrā

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi Atlantijas laša akvakultūrā, var izveidot jaunas ražotnes vietās, kas ir vairāk pakļautas krastam vai pat atkrastē. Šeit zivis saskarsies ar spēcīgām straumēm un spēcīgiem viļņiem, no kuriem izvairās tradicionālās aizsargātās vietās. Eksponētās vietas piedāvā vairākas priekšrocības, un tām ir vajadzīgi jauni tehnoloģiskie sasniegumi. Tomēr vissvarīgākais jautājums ir par to, vai Atlantijas laši spēj attīstīties šajās ekstremālākajās vidēs. Šajā apskatā mēs aprakstiet, cik spēcīgas ūdensteces ietekmē zivju fizioloģiju, uzvedību un galu galā arī labturību. Ja apkārtējās vides strāvas ātrums pārsniedz peldēšanas jaudu, zivis nogurst un iestrēgst uz sprosta sienām, tādējādi radot nepieņemamu labturību. Peldspēja būs atkarīga gan no pašreizējā ātruma lieluma, gan ilguma. Turklāt vairāki vides un bioloģiskie faktori modulē peldēšanas iespējas, un īpaši svarīgi ir ņemt vērā temperatūru, ķermeņa lielumu un veselības stāvokli. Pēc tam tiek izmantoti vairāki empīriski pētījumi, lai formulētu labturības pamatnostādnes attiecībā uz bioloģiskajām robežām atklātā akvakultūrā. Turklāt, ņemot vērā tīrāku zivju pieaugošo popularitāti lašu akvakultūrā, mēs arī izvērtējam to lietderību eksponētās vietās. Kopumā Atlantijas laši ir spēcīgs noturīgs peldētājs, un, pamatojoties uz pieejamajiem okeāna straumju apsekojumiem, mēs secinām, ka izredzes uz atbildīgu audzēšanu atklātās vietās šķiet daudzsološas. Tomēr tīrākas zivju sugas, piemēram, plekstveidīgās zivis un balāna plīsumi, ir slikti peldētāji, un tāpēc tās nav ieteicams izvietot atklātās vietās.